LANG_NAVIGATION_TITLE Sākumlapa / Zobu slimības  

Zobu slimības

Periostīts, abscess

Periostīts – periosta iekaisums. Abscess – norobežots strutu sakopojums, kas rodas iekaisuma rezultātā. Sejas un žokļa apvidū abscess veidojas komplicētas zoba slimības dēļ. Par abscesa iemeslu var kalpot tonsilīts, mutes dobuma gļotādas bojājums u.c.

Gingivīts

Gingivīta attīstīšanas cēlonis ir mutes dobuma higiēnas neievērošana. Profilaktiskajos nolūkos rekomendē regulāri kopt mutes dobumu un apmeklēt stomatologu/zobu higiēnistu mīksta aplikuma un zobakmeņu likvidēšanai.

Zobakmeņi

Regulāri nekopjot mutes dobumu mīkstais zobu aplikums pārkaļķojas un pārvēršas par zobakmeni, kas bojā apkārtējus audus. Zobakmeņiem ir raksturīga gaiši dzeltenā vai tumši brūna krāsa.

Zobu kariess

Kariess ir slimība, kas izraisa zoba cieto audu (emaljas, dentīna) demineralizāciju un bojāeju, kam seko dobuma veidošanos. Zobu kariess ir viens no biežāk sastopamajiem zobu bojājumu veidiem. To izraisa cilvēka mutes dobumā esošās baktērijas, kas patērē ogļhidrātus, galvenokārt cukurus, kuri ar pārtiku nonāk cilvēka mutes dobumā.

Zoba cista

ir hronisks iekaisuma process zoba saknes apvidū, kas attīstas pēc komplicētas zobu slimības. Zobu cistām ir tendence palielināties apjomā un spiest uz apkārtējiem audiem. Šī procesa rezultātā veidojas deformācijas. Bieži vien cistās attīstās svaigs iekaisuma process, kurš var iesaistīt žokļa kaulu, mīkstus audus ar sekojošo osteomielīta attīstīšanos.

Parodontoze

Parodontoze ir slimība, kas skar smaganas. Smaganu pietūkumu, sāpīgumu, asiņošanu; Strutu izdalīšanos no smaganu “kabatām”; Zoba kakliņa un saknes atkailināšanos; Zobu kustīgumu. Profesionālu parodontozes ārstēšanu veic stomatologs ar invazīvu vai neinvazīvu metodi.

Pulpīts

Pulpīts ir zoba pulpas iekaisums, kas ir zoba kariesa komplikācija.

Stomatīts

Stomatīts ir mutes dobuma gļotādas iekaisums, kas raksturojas ar smaganu asiņošanu, gļotādas pietūkumu, aplikumiem. Par etioloģiskiem faktoriem kalpo nesen lietotā antibakteriālā terapija, mutes dobuma nosacīti patogēnas mikrofloras savairošanās. Stomatīts mēdz attīstīties pēc gļotādas ķīmiska, termiska vai fizikālā bojājuma. Tomēr biežākais stomatīta cēlonis ir infekciozās etioloģijas.