Būtiski ievērot kārtīgu mutes dobuma higiēnu gan mājas apstākļos, gan apmeklējot stomatologa/zoba higiēnista kabinetu. Ir jāsaprot, ka neviens stomatoloģiskais materiāls nespēj pilnībā atjaunot vai aizvietot bojātus zoba audus. Savukārt, savlaicīgi un regulāri profilaktiskie pasākumi spēj pasargāt pret dažādām mutes dobuma slimībām.

Cilvēka mutes dobumā atrodas vairāk nekā trīssimt dažādu mikroorganismu, kas veicina nelabvēlīgo procesu attīstīšanos. Šo apsvērumu dēļ stomatologi iesaka ievērot kārtīgu zobu higiēnu mājas apstākļos, t.i. zobu tīrīšana vismaz divas reizes dienā, izmantojot zobu suku un zobu pastu. Starpzobu spraugu tīrīšana ar speciāli piemērotiem zobu diegiem, kā arī mēles tīrīšana ar mēles tīrīšanas ierīci vai zobu sukas mugurējo virsmu. Mutes dobuma tīrīšanas beigās rekomendē skalošanu ar mutes dobuma skalojamiem šķīdumiem. Tomēr pat kaislīgie mutes dobuma tīrītāji nespēj pilnībā atbrīvoties no baktēriju rādīta mīksta aplikuma. Mīkstais aplikums ir lipīga, gandrīz neredzama kārtiņa, kas veidojas no ēdienu paliekām, siekalām. Aplikums pārklāj zobu virsmas, smaganas, tai skaitā mēli. Aplikuma lielāka daļa lokalizējas gar smaganu malu zobu sakņu apvidū, kā arī starpzobu spraugās. Ņemot vērā mutes dobuma mikrovidi, kur ir pietiekošs siltums un mitrums, kā arī barības paliekas, kas kalpo par optimālo vidi mikroorganismu vairošanai, zobu un mēles aplikuma kārta veidojas strauji. Pastāv gadījumi, kuros ir apgrūtināta aplikuma noņemšana:

• Sakodiena izmaiņas;
• Neizņemamās zobu protēzes (tilts)/ izņemamās protēzes;
• Ortodontiskās konstrūkcijas (breketes);
• Traucēta asinsrite smaganās (smēķētājiem);
• Siekalu sastāva un/vai daudzuma izmaiņas (pacientiem ar gastroezofageālu atviļņa slimību, cukura diabētu kā arī smēķētājiem);
• Hormonālā fona svarstības (pubertāte, grūtniecība, klimakss);
• Cieto zobu suku un/vai abrazīvo zobu pastu ilgstoša, nepareiza lietošana. Rezultātā zobu emaljas virsma kļūst nelīdzena un sāk pastiprināti piesaistīt aplikumu;
• Nekvalitatīvās zobu plombas.

Zobu aplikumā esošie mikroorganismi izdala toksīnus un skābes, kas savukārt, veicina kariesa, gingivīta un periodontīta attīstīšanos.